Grāmatas “Pastaiga pa skaisto Jūrmalu” saturs

7.lapaspuse
Dailes teātra aktrises Rīgas Jūrmalas pludmalē kāpās. No kreisās: Milda Puķe, Elza Gintere, Lilija Amerika. Ap 1920.–1924. gadu.
8.lapaspuse
Majori. Kafejnīca, fotoiestāde “Foto Arizona” un saldējuma kiosks pludmalē Teātra ielas galā. Nav saglabājusies
9.lapaspuse
Majori. Emīlijas Rācenes peldu iestāde Kungu ielas (tag. Pilsoņu iela 1) galā pie jūras. Ēka būvēta 20. gs. sākumā, paplašināta 1914. gadā
10.lapaspuse
Majori. Pludmale. Fonā Jūlija Kronberga deju virpuļgrīda un restorāns Teātra ielas galā. Celtne nodegusi 1933. gadā. 1929. gads. Majori
11.lapaspuse
Majori. Skats uz pludmali no augšas.
12.lapaspuse
Majori. Jūlija Kronberga deju virpuļgrīda un restorāns pludmalē Teātra ielas galā. Celtne nodegusi 1933. gadā
13.lapaspuse
Pludmales skats Rīgas Jūrmalā – atpūtnieki bauda atpūtu pludmales krēslos – pītos pludmales sēdekļos, kā arī saliekamajos krēslos
14.lapaspuse
Skats uz Majoru pludmali posmā starp Konkordijas un Kungu (tag. Pilsoņu) ielām, raugoties Dubultu virzienā
15.lapaspuse
Majoru pamatskolas dejotāju grupa Jūras svētku laikā Majoru pludmalē. 1936. gada 19. jūlijs
16.lapaspuse
Majori. Pludmale iepretim Kungu ielai (tag. Pilsoņu). Labajā pusē daļēji redzama Emīlijas Rācenes peldu iestādes ēka, tālāk pludmalē – Jūlija Kronberga deju virpuļgrīda un restorāns, dažādi paviljoni un citas ēkas
17.lapaspuse
Majori. Jomas iela posmā starp Kungu (tag. Pilsoņu) un Teātra ielām, raugoties Dzintaru virzienā
18.lapaspuse
Majori. Laivu piestātne. Fonā Majoru dzelzceļa stacija
19.lapaspuse
Majori. Jomas ielas posms starp Smilšu un Tirgoņu ielām
20.lapaspuse
Majori. Kreisajā malā – Viesnīca “Jūrmala” (vēlāk “Majori”)
21.lapaspuse
Majori. Restorāns “Mascotte” Tirgoņu un Jomas ielas stūrī (tag. adrese Jomas iela 37) no Horna dārza puses. Nav saglabājies.
22.lapaspuse
Majori. Promenāde pludmalē posmā starp Teātra un Kungu (tag. Pilsoņu) ielām. Labajā pusē Emīlijas Rācenes peldu iestāde
23.lapaspuse
Rīgas Jūrmalas pludmales skats
24.lapaspuse
Rīgas Jūrmala. Promenāde pludmalē. Ap 1926. gadu
25.lapaspuse
Majori. Atpūtnieki pludmalē. 1926. gads
26.lapaspuse
Rīgas Jūrmala. Atpūtnieces pludmalē pie krēma “Nivea” reklāmas stenda
27.lapaspuse
Majori. Pludmale iepretim Teātra ielai. Pa labi redzamā celtne – Roberta Jukuma (1890–1972) Majoru sporta un spēļu paviljons. Nav saglabājies
28.lapaspuse
Majori. Skats uz pludmali no augšas
29.lapaspuse
Dubulti. Rīgas Jūrmalas Krājaizdevu sabiedrības ēka Mellužu prospekta (tag. Dubultu prosp.) un Slokas ielas stūrī. Nams celts 1911. gadā, arhitekts Eižens Laube
30.lapaspuse
E. Kodoles Dubultu dzelzceļa stacijas bufete. Aiz letes bufetniece Eleonora Ratniece
31.lapaspuse
Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca. Dievnamu cēlis Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858–1945) projekta, piedaloties līdzstrādniekam Edgaram Voldemāram Eduardam Frīzendorfam (1881–1945). Pamati likti 1905. gada septembrī, baznīca iesvētīta 1909. gada 3. oktobrī
32.lapaspuse
Laukums Dubultos. Priekšplānā centrā – kiosks ar A. Ransa pulksteņu veikala reklāmu, fonā pa vidu – viesnīca–restorāns “Centrale” (tag. Dubultu prospektā 5)
33.lapaspuse
Dubulti. Viesnīca “Centrale” Mellužu ielā 1 (tag. Dubultu prosp. 5)
34.lapaspuse
Dubulti. Mellužu prospekts (tag. Dubultu prosp.) pie Slokas ielas
35.lapaspuse
Dubulti. Dzelzceļa stacija no ielas puses
36.lapaspuse
Dubultu skolēni kāpās Rīgas Jūrmalā
37.lapaspuse
Dubulti. Mellužu prospekta (tag. Dubultu prosp.) un Slokas ielas krustojums. Labajā malā priekšplānā Rīgas Jūrmalas Krājaizdevu sabiedrības ēka
38.lapaspuse
Melluži. Iela blakus Mellužu tirgus laukumam (tag. Mellužu prosp. un Kalēju ielas stūris). Priekšplānā J. Strautiņa piena produktu veikals, blakus E. Ābel galantērijas preču tirgotava
39.lapaspuse
Melluži. Kinoteātris “Līgo” Mellužu prospektā
40.lapaspuse
Mellužu pludmale. Krastā redzams zvejnieku inventārs – vabas tīklu žāvēšanai, izkārtie tīkli, zvejas laivas
41.lapaspuse
Melluži. Zvejas inventārs pludmalē
42.lapaspuse
Mellužu prospekts Mellužos. Augšējā kreisajā stūrī redzama norāde virzienam uz dzelzceļa staciju “Melluži I”
43.lapaspuse
Dzelzceļa stacija Melluži I (kopš 1939. gada – Pumpuri)
44.lapaspuse
Koncertdārzs Mellužu parkā
45.lapaspuse
Pēdējais vasaras sezonas koncerts Mellužu koncertdārzā. 1927. gada 12. augusts
46.lapaspuse
Asari. Rīgas Grāmatrūpniecības Kopējās Slimo kases bērnu vasaras kolonija “Burtnieki” Kāpu ielā 13–a
47.lapaspuse
Asari. Skats uz tirgotavām un Asaru kūrmāju–restorānu
48.lapaspuse
Asari. Kramiņa pārtikas veikals
49.lapaspuse
Asaru dzelzceļa stacija. Uzbūvēta 1926. gadā. Arhitekts Pēteris Feders (1868–1936)
50.lapaspuse
Asari. Riharda Renemaņa pārtikas un vīna tirgotava Asaru prospektā
51.lapaspuse
Asari. Skats uz ieeju kūrmājā–restorānā. Pa kreisi pārtikas preču un delikatešu tirgotava, centrā redzama ēka ar T. Zelinska (Zellinsky) un K. Lugkina (Lugkin) veikalu. Ap 1928. gadu
52.lapaspuse
Asari. Asaru prospekta un Stacijas ielas stūris. Uz stūra F. Zonnenberga pārtikas delikatešu tirgotava
53.lapaspuse
Slokas dzelzceļa stacija
54.lapaspuse
Sloka. Jūras iela (tag. Raiņa). Fonā Slokas evaņģēliski luteriskās baznīcas tornis
55.lapaspuse
Sloka. Skats uz Jūras ielu (tag. Raiņa) un Slokas evaņģēliski luterisko baznīcu
56.lapaspuse
Sloka. Alfrēda Beķera (Bekkera) pārtikas preču tirgotava Tirgus laukumā 10 (tag. Raiņa iela 2)
57.lapaspuse
Sloka. Skats no Lielupes krasta puses uz Slokas celulozes fabriku
58.lapaspuse
Sloka, Jūras iela (tag. Raiņa)
59.lapaspuse
Slokas pilsētas valdes ēka (bij. rātsnams) Dzirnavu ielā, Slokā. Ēka celta 1812. gadā
60.lapaspuse
Slokas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedri un biedrībai piederošais ugunsdzēsības auto
61.lapaspuse
Tvaikonis “Mitau” kuģīšu piestātne Slokā
62.lapaspuse
Sloka, skats uz Slokas evaņģēliski luterisko baznīcu un apkārtējām ēkām no augšas
63.lapaspuse
Ķemeru dzelzceļa stacija. Celta 1922. gadā pēc arhitekta Artūra Mēdlingera (1880–1961) projekta, saglabājusies līdz mūsdienām, ar izmaiņām
64.lapaspuse
Celiņu laistīšanas pajūgs ar ūdens rezervuāru Ķemeru parkā. 1935. gads.
65.lapaspuse
Vasarnīca Ķemeros, Zaļajā (tag. Alejas) ielā
66.lapaspuse
Ķemeri. Kara ministrijas Karavīru sanatorija. Nams nav saglabājies
67.lapaspuse
Mīlestības ozols Ķemeru parkā. Nav saglabājies
68.lapaspuse
Ķemeri. Viena no Latvijas Dzelzceļnieku biedrības sanatorijas ēkām Zaļajā (tag. Alejas) ielā. Biedrībai kopumā piederēja 4 ēkas Ķemeros
69.lapaspuse
Ķemeri. Priekšplānā Vēršupīte, kreisajā malā – sēravota paviljons
70.lapaspuse
Ķemeri. Meža sēravota izteka
71.lapaspuse
Ķemeri. Pasta ēka
72.lapaspuse
Ķemeri. Rīgas Kara slimnīcas Karavīru sanatorija
73.lapaspuse
Ķemeri. Sv. apustuļu Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca
74.lapaspuse
Dr. Idelsona sanatorija villa “Martha” Ķemeros, Pāvila Pētera ielā Nr. 6. Nav saglabājusies
75.lapaspuse
Ķemeri. Skats uz Ķemeru evaņģēliski luterisko baznīcu no Bišu ielas
76.lapaspuse
Ķemeru parks. Kafijas paviljons Mīlestības saliņā
77.lapaspuse
Ķemeru kūrmājas koncertdārza estrāde, 1935. gads. Uzbūvēta 1928. gadā. Nav saglabājusies
78.lapaspuse
Koncerta apmeklētāji Ķemeru kūrmājas dārzā
79.lapaspuse
Ķemeri. Sēravota paviljons. Pa kreisi – tiltiņš pār Vēršupīti
80.lapaspuse
Dārzniecība Ķemeros. 1935. gads
81.lapaspuse
Ķemeri. Sēravota paviljons ar Vēršupīti priekšplānā
82.lapaspuse
Ķemeri. Sēru un dūņu vannu iestādes kantora ēka
83.lapaspuse
Ķemeru ūdenstornis ar skatu platformu. Celts 1929. gadā, arhitekts Fridrihs Skujiņš (1890–1957)
84.lapaspuse
Ķemeru tramvajs pie sēravota paviljona Ķemeru parkā. 1912. gadā atklātā tramvaja līnija savienoja Ķemeru staciju ar jūru (Jaunķemeros). Līnija darbojās līdz 1914. gadam. Tramvaja kursēšana tika atjaunota Latvijas pirmās brīvvalsts
laikā (no 1929. – 1932.gadam)
85.lapaspuse
Skats no Ķemeru ūdenstorņa uz Ķemeru ūdensdziedniecības iestādes kompleksu. Ap 1935. gadu
86.lapaspuse
Ķemeri. Skats uz ārstniecisko dūņu ieguves karjeriem
87.lapaspuse
Ūdensdziedniecības iestāde Ķemeros
88.lapaspuse
Ārstniecisko dūņu ieguve Ķemeros
89.lapaspuse
Valsts Ķemeru viesnīca. Arhitekts – Eižens Laube
90.lapaspuse
Rožu dārzs pie Ķemeru kūrmājas
91.lapaspuse
Ķemeri. Ārstniecisko dūņu pelde ūdensdziedniecības iestādē. 1935 gads
92.lapaspuse
Augļu tirgotājas Ķemeru parkā, alejā netālu no Ķemeru peldu iestādes. 1934. gads
93.lapaspuse
Valsts Ķemeru viesnīca. Arhitekts – Eižens Laube
94.lapaspuse
Ķemeru ūdensdziedniecības iestādes komplekss. Fonā kreisajā malā Ķemeru ūdenstornis
95.lapaspuse
Valsts Ķemeru viesnīcas ēdamzāle. Ap 1935. gadu
96.lapaspuse
Valsts Ķemeru viesnīcas halle
97.lapaspuse
Valsts Ķemeru viesnīcas bārs. Ap 1935. gadu
98.lapaspuse
Ķemeri. Latvijas Skolotāju slimo kases sanatorija Zaļajā (tag. Alejas) ielā 24. Atklāta 1925. gadā
99.lapaspuse
Ķemeri. Restorāns “Jautrais ods” (tag. “Meža māja”). Būvēts 1933. gadā, arhitekts Fridrihs Skujiņš (1890–1957)
100.lapaspuse
Ķemeru kūrmāja (atradās starp Bišu, Tukuma, Katedrāles un Aleksandra ielām). Nav saglabājusies
101.lapaspuse
Ķemeru parks. Kafijas paviljons uz Mīlestības saliņas
102.lapaspuse
Rīgas Jūrmala. Skats no kāpām uz pludmali
103.lapaspuse
Rīgas Jūrmala. Bērni pludmalē lasa dzintarus. Ap 1925. gadu
104.lapaspuse
Asaru liedags. Priekšplānā – no laivas celta zvejas būda
105.lapaspuse
Asari. Zēni no Grāmatrūpniecības savienības atpūtas nama laivā jūras krastā. 1934. gads
106.lapaspuse
Valteri. Rīgas Jūrmalas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedri. Ap 1922./23. gadu
107.lapaspuse
Dzelzceļa stacija Melluži II (no 1939. gada – Melluži). Ēka nav saglabājusies
108.lapaspuse
Melluži. H. Bergmaņa nams Mellužu prospektā 90. 1937. gada septembris
109.lapaspuse
Melluži. Roberta Bekmaņa pārtikas preču un tabakas tirgotava Zāles ielā 19 (tagadējā Mellužu prospekta posms no Kalēju ielas līdz Upes ielai)
110.lapaspuse
Skats uz Mellužu tirgus laukumu (tag. Mellužu prosp. un Kalēju ielas stūris). Labajā malā – Mellužu krogs. Kreisajā – pansija “Favorīte” Mellužu prospektā 19, īpašniece – Emīlija Knoha
111.lapaspuse
Tirgus laukums Mellužos (tag. Mellužu prosp. un Kalēju ielas stūris)
112.lapaspuse
Melluži. Pansija “Favorīte” Mellužu prospektā 19. Īpašniece Emīlija Knoha
113.lapaspuse
Ieeja Mellužu parkā
114.lapaspuse
Dzelzceļa stacija Melluži I (kopš 1939. gada – Pumpuri)
115.lapaspuse
Pumpuri. Mellužu pamatskola (tag. Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola). Uzcelta 1934. gadā pēc Indriķa Blankenburga (1887–1944) projekta
116.lapaspuse
Pumpuri. V. Gaiļa vasarnīca Gaujas ielā. 1937. gada jūnijs
117.lapaspuse
Pumpuri. 16. līnija (tag. Vaidavas iela). Kreisajā pusē Kārļa Kreicberga fotodarbnīca (Dubulti, Mellužu prospekts/16. līnija)
118.lapaspuse
Mellužu prospekts (tag. Dubultu prosp.) pie Jaundubultiem
119.lapaspuse
Dubulti. Skats no Dubultu evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa. Centrā Baznīcas iela, kas ved uz jūru
120.lapaspuse
Lielupes krasts pie Dubultiem
121.lapaspuse
Rīgas Jūrmalas pludmales
122.lapaspuse
Dubulti. Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija (bij. Dubultu kūrmājas ēka). Pārbūvēta ģimnāzijas vajadzībām no 1932.–1933. gadam. Ēka nojaukta 1970. gadā. Ap 1933. gadu
123.lapaspuse
Dubulti. Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzijas centrālā fasāde (bij. Dubultu kūrmājas ēka). Ēka nojaukta 1970. gadā. Ap 1933. gadu
124.lapaspuse
Dubulti. Kokzāģētava Slokas ielā – agrākā M. Berlina un Z. Šalita kokzāģētava, izveidota 1898. gadā. Ap 1931. gadu
125.lapaspuse
Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca (“Svētā apustulim pielīdzinātā lielkņaza Vladimira baznīca”). Uzcelta 1896. gadā. Tagadējā adrese – Strēlnieku prospekts 26
126.lapaspuse
Viena no ūdensdziedniecības iestādes “Marienbāde” kompleksa ēkām
127.lapaspuse
Ūdensdziedniecības iestāde “Marienbāde” Majoru–Dubultu rajonā. Sanatorijas mūra ēka celta 1905. gadā pēc Vilhelma Bokslafa (1858–1945) projekta. Nopostīta Otrā pasaules kara laikā
128.lapaspuse
Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta glābšanas stacijas glābēji pie glābšanas laivām pludmalē Rīgas Jūrmalā. 1939. gads
129.lapaspuse
Dubulti. Rīgas Jūrmalas pilsētas valdes ēka. Ap 1930. gadu
130.lapaspuse
Dubulti. Skats uz Rīgas Jūrmalas pilsētas valdes namu (kreisajā pusē) un Dubultu evaņģēliski luterisko baznīcu. Baznīca iesvētīta 1909. gada 3. oktobrī, arhitekts Vilhelms Ludvigs Bokslafs (1858–1945)
131.lapaspuse
Viena no ūdensdziedniecības iestādes “Marienbāde” kompleksa ēkām no dienvidu puses, Majoru–Dubultu robeža
132.lapaspuse
Viena no ūdensdziedniecības iestādes “Marienbāde” kompleksa ēkām – “Villa Annella”, Majoru–Dubultu robeža. Uzcelta 1903. gadā
133.lapaspuse
Skats uz Majoriem no Dubultu puses. Kreisajā stūrī redzama bij. Dubultu kūrmājas ēka (tag. laukums pretī Dubultu dzelzceļa stacijai), kur 1933. gadā pēc pārbūves iekārtoja Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāziju
134.lapaspuse
Latvijas Telegrāfa aģentūras (LETA) kiosks Dubultu dzelzceļa stacijā. 1934. gads
135.lapaspuse
Majori. Pludmale iepretim Teātra ielai. Centrā redzamā celtne – Roberta Jukuma (1890–1972) sporta un spēļu paviljons, pa labi – Jūlija Kronberga deju virpuļgrīda un restorāns. 1930.–1933. gads. Nav saglabājušies
136.lapaspuse
Jahtas Lielupē pie Majoriem
137.lapaspuse
Rīgas Jūrmala. Volejbola spēlētāji pludmalē
138.lapaspuse
Majori. Hermana Stremkes un Miķeļa Sarbais veikals Rīgas un Robežu (tag. Turaidas) ielu stūrī. 1925. gads. Nav saglabājies
139.lapaspuse
Majori. Kārļa Endzeļa tirgotavas iekšskats (bij. Štengeļu veikals) Lienes un Teātra ielu stūrī. Vidū – Kārlis Endzelis, pa labi – viņa māsa Erna Endzele. Ēka nav saglabājusies
140.lapaspuse
Majori. Sporta paviljons pludmalē. Nav saglabājies
141.lapaspuse
Majori. Pludmale iepretim Kungu ielas (tag. Pilsoņu) galam. Gaišā celtne fonā – Emīlijas Rācenes peldu iestāde
142.lapaspuse
Jomas iela Majoros. Pa labi – kafejnīca “Marseille” (tag. adrese Jomas iela 66), īpašnieks Zīgels. Ap 1929. gadu
143.lapaspuse
Majori. Skats uz Horna dārzu un Jomas ielu no Tirgoņu ielas puses. 1932. gadu
144.lapaspuse
Majori. Restorāna “Mascotte” interjers, Jomas un Tirgoņu ielas stūris. Nav saglabājies
145.lapaspuse
Majori. Jomas un Tirgoņu ielas krustojums
146.lapaspuse
Majori, Rīgas iela 31. Privātais taksometrs no Rīgas, pie tā – kopīpašnieki. No labās J. Zālītis. 1936. gads
147.lapaspuse
Majori. Viesnīca “Jūrmala” (vēlāk “Majori”). Uzcelta 1925. gadā, arhitekts Artūrs Mēdlingers (1880–1961)
148.lapaspuse
Majoru dzelzceļa stacija. Nav saglabājusies
149.lapaspuse
Bulduri. Friča Flugina siltu jūras vannu iestāde pludmalē, Rēzeknes prospekta (tag. Vienības prosp.) galā
150.lapaspuse
Bulduri. Koloniāl– un delikatešu preču tirgotava Upes prospektā 4 (tag. Bauskas iela). Īpašnieks Jānis Bernovskis
151.lapaspuse
Bulduri. Ieeja viesnīcā “Bulduri” Lielajā prospektā Nr. 47/49 (tag. Bulduru prosp.)
152.lapaspuse
Bulduri. Robežas iela
153.lapaspuse
Bulduri, Lielais prospekts (tag. Bulduru prosp.). Priekšplānā aptieka, 20. gs. 30. gados īpašnieks Dāvids Garbers, Lielais prospekts 27. Aptieka šajā ēkā atvērta jau 1887. gadā un no tās dibināšanas brīža darbojusies līdz pat 20. gs. 90.
gadiem
154.lapaspuse
Bulduri. Kristapa Krūkļa siltu jūras vannu iestāde kāpās, Jūras ielas galā
155.lapaspuse
Bulduru evaņģēliski luteriskā baznīca. Celta no 1888. līdz 1889. gadam. Arhitekts Hermanis Oto Hilbigs (1860–1939), cēlis namdaris J. Zommers. Iesvētīta kā “Meža kapella” (Waldkapelle) 1889. gada 29. jūnijā
156.lapaspuse
Bulduri. Viesnīcas–kazino “Bulduri” iekšpagalms Lielajā prospektā Nr. 47/49 (tag. Bulduru prospekts)
157.lapaspuse
Bulduri. Viesnīca “Bulduri” Lielajā prospektā Nr. 47/49 (tag. Bulduru prospekts)
158.lapaspuse
Bulduri. Dzelzceļa pārbrauktuve Rēzeknes (šobrīd – Vienības) prospektā
159.lapaspuse
Rīgas Jūrmalas pilsētas aerofoto. 1936. gads
160.lapaspuse
Jāņa Baumaņa nams 2. līnijā Nr. 3 (tag. Mārupes iela), Priedainē. 1939. gads
161.lapaspuse
Priedaine. Skats uz Lielo prospektu no stacijas puses. Kreisajā pusē veikals tagadējās Olaines ielas un Lielās prospekta stūrī
162.lapaspuse
Priedaine. Maļikovska nams Lielajā prospektā 23. 1937. gada jūnijs
163.lapaspuse
Priedaines dzelzceļa stacija. Funkcionālisma stilā celtā ēka atklāta 1938. gadā, arhitekti A. Grundmanis un Jānis Šarlovs. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
164.lapaspuse
Vasarnīca Buļļos
165.lapaspuse
Lielupe pie Buļļiem (mūsdienās Lielupes rajons) ar laivu piestātni priekšplānā un dzelzceļa tiltu fonā
166.lapaspuse
Villa Buļļos (tag. Lielupes rajons). 1927. gada marts
167.lapaspuse
Lielupe pie Buļļiem
168.lapaspuse
Bulduru Dārzkopības skola. Ēka celta 1911. gadā, arhitekts Aleksandrs Vanags (1873–1919)
169.lapaspuse
Bulduri. Pludmales skats no augšas
170.lapaspuse
Reņģu apstrādāšana kāpās Rīgas Jūrmalā
171.lapaspuse
Bulduri. Viesnīca “Standard” Rēzeknes prospektā 8 (tag. Vienības prosp.)
172.lapaspuse
Bulduru dzelzceļa stacijas ēka. Otrā pasaules kara laikā nopostīta
173.lapaspuse
Bulduru dzelzceļa stacijas ēka no ielas puses. Otrā pasaules kara laikā nopostīta
174.lapaspuse
Bulduri. Rēzeknes prospekts (tag. Vienības prosp.). Kreisajā malā – savulaik ļoti iecienītā F. Vītola konditoreja–kafejnīca Rēzeknes prosp. 8a
175.lapaspuse
Bulduri. Lielā prospekta (tag. Bulduru prosp.) un Rēzeknes prospekta (tag. Vienības prosp.) krustojums Bulduros
176.lapaspuse
Bulduri. Augusta Muižuļa siltu jūras vannu, dūņu komprešu iestāde pludmalē, Kr. Barona ielas galā. Atklāta 1930. gadā. 1930. gads
177.lapaspuse
Bulduri, Vienības prospekts. Ēkas īpašnieks tolaik – uzņēmējs un tirgotājs Kārlis Lapekins. Ēka celta 20. gs. sākumā, tās pirmais īpašnieks bijis Aleksandrs Babajevs. Kara laikā ēka tika sapostīta, 20. gs. 20. gados – atjaunota. Ēka saglabājusies līdz mūsdienām, atrodas Vienības prospektā, starp Stendes un Viestura ielām
178.lapaspuse
Bulduri. Osvalds Vīksne pie sava mātesbrāļa Friča Berkolda dibinātās pārtikas
preču un delikatešu tirgotavas Bulduru prospektā 87. Kreisajā malā alus darītavas A/S “Tanheizers” produkcijas piegādes zirga pajūgs
179.lapaspuse
Bulduri. Fricis Berkolds aiz letes savā pārtikas preču un delikatešu tirgotavā Bulduru prospektā 87
180.lapaspuse
Pontonu tilts pār Lielupi Bulduros
181.lapaspuse
Villa Edinburgā (tag. Dzintari). Ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, tagadējā adrese: Dzintaru prospekts 27
182.lapaspuse
Dzintari. Edinburgas [Dzintaru] Dievmātes Kazaņas ikonas baznīca Turaidas ielā pretī Jomas ielai
183.lapaspuse
Dzintari. Skats uz Robežu (tag. Turaidas) ielu un ieejas vārtiem Edinburgas kūrmājas dārzā
184.lapaspuse
Dzelzceļa stacija Edinburga II Rīgas Jūrmalā. 1929. gadā pārdēvēta par Dzintariem
185.lapaspuse
Cilvēki uz perona Dzintaru (līdz 1929. gadam – Edinburga II) dzelzceļa stacijā
186.lapaspuse
Dzintaru–Bulduru rajons. Jūras iela (no 1935. gada – Kr. Barona iela). Attēlā redzamā ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, atrodas pie Kr. Barona ielas pagrieziena uz Bulduru prospektu
187.lapaspuse
Edinburga (tag. Dzintari). Dr. Mihaila Maksimoviča (1867–1923) ūdensdziedniecības iestādes ēka (tagadējā ēkas adrese Smiltenes iela 3/5, k–lit. 1) no pludmales puses. Celta 1906. gadā
188.lapaspuse
Edinburgas (tag. Dzintari) kūrmājas dārzs. Kūrmāja tika izbūvēta ap 1897. gadu. Nav saglabājusies
189.lapaspuse
Edinburga (tag. Dzintari). Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīca. Celta ap 1880. gadu. 1937. gads
190.lapaspuse
Villa Dzintaros. 1927. gads
191.lapaspuse
Edinburgas (Dzintaru) jūras paviljons. Celts 20. gs. sākumā (ap 1909. gadu), nodedzis 20. gs. 30. gadu vidū
192.lapaspuse
Edinburga (tag. Dzintari). Jūras paviljona zāle. Ēka nav saglabājusies
193.lapaspuse
Majoru pludmale. Labajā malā – Emīlijas Rācenes peldu iestāde Kungu ielas (tag. Pilsoņu iela 1) galā pie jūras
194.lapaspuse
Majori. Jūlija Kronberga virpuļgrīdas restorāna interjers. Restorāns atradās pludmalē Teātra ielas galā. Nav saglabājies
195.lapaspuse
Majori. Skats uz Majoru koncertdārzu ar brīvdabas estrādi. Fonā – viesnīca “Jūrmala” (vēlāk – “Majori”). Ap 1935. gadu
196.lapaspuse
Skats pāri Lielupei uz Majoriem
197.lapaspuse
Majori. Viesnīca “Jūrmala” (vēlāk “Majori”). Uzcelta 1925. gadā, arhitekts Artūrs Mēdlingers (1880–1961)
198.lapaspuse
Majori. Restorāna “Lido” interjers. Atradies Turaidas ielā. Oriģinālā ēka nav saglabājusies, mūsdienās vietā uzcelta apjomā attāli līdzīga būve
199.lapaspuse
Majori. Restorāns “Lido” Turaidas ielā, iepretim Dzintaru prospektam. Oriģinālā ēka nav saglabājusies, mūsdienās vietā uzcelta apjomā attāli līdzīga būve
200.lapaspuse
Majori. A. Kuvalda nams Jūras ielā 17. 1939. gada oktobris
201.lapaspuse
Valsts ierēdņu sanatorija Majoros, bij. Majoru muižas namā. Ap 1923. gadu
202.lapaspuse
Majoru tirgus Rīgas ielā pretī Majoru skolai. Tirgotāja no Salas pagasta Sīpolu mājām. 1939. gada 27. jūlijs
203.lapaspuse
Rīgas Jūrmala. Promenāde pludmalē. Ap 1934. gadu
204.lapaspuse
Majori. Pludmale Teātra ielas galā. Labajā malā “Jūras restorāns”. 1938. gads
205.lapaspuse
Majori. Skats uz pludmali no augšas
206.lapaspuse
Majori. Jūlija Kronberga deju virpuļgrīdas un restorāna terase pludmalē Teātra ielas galā. Nav saglabājusies
207.lapaspuse
Majori. Atpūtnieces atpūtas krēslos pludmalē. Ap 1921.–1925. gadu
208.lapaspuse
Majori. Tirgoņu un Jomas ielas krustojums. Kreisajā pusē – restorāns “Korso”. Uz stūra – J. C. Jessen porcelāna fabrikas izstrādājumu veikals
209.lapaspuse
Majori. Tirgoņu un Jomas ielas krustojums
210.lapaspuse
Majori. Jomas iela
211.lapaspuse
Majoru jūras paviljons kāpās Tirgoņu ielas galā
212.lapaspuse
Tirgus Majoros Rīgas ielā pretī Majoru skolai. Nav saglabājies
213.lapaspuse
Majori. Tirgoņu iela pie Jomas ielas. Ielas malā – restorāns “Korso”
214.lapaspuse
Majori. Skats uz Horna koncertdārzu un Jomas ielu no augšas.